Nav slidenākas tēmas rietumu pasaulē, kā starprasu attiecības un ar to saistītās problēmas. Šajā rakstā apskatīšu vienu no tās aspektiem – White flight. Tā ir plaša un pretrunīga tēma, kura visu laiku skaitījās ‘tabu’ un par kuru (ļoti nedroši) sāka runāt tikai pavisam nesen.1

Tātad, kas tas ir – White flight?2 Tā ir globāla problēma, par to daudz strīdas, un katrā valstī tai ir sava specifika, bet viena lieta ir skaidra – baltie pamet pilsētas, ‘laižas’ prom uz nomalēm un priekšpilsētām, jo negrib dzīvot starp ‘krāsainajiem’. Viņi dara to nevis tāpēc, ka šos cilvēkus neieredzētu (kā tas bieži vien tiek pasniegts), bet tāpēc, ka labāk jūtas sev ierastā, vidē – starp savējiem!

Kā tas notiek? Tiklīdz kādā rajonā sāk apmesties ‘krāsainie’, tā baltie cenšas pārcelties uz citurieni. ‘Brīvās’ vietas nekavējoties aizņem kāds no jaunatnācēju kopienas. Tā īsā laikā tas kļūst par ‘viņu’ rajonu. Ir dzirdēts pat par gadījumiem, kad tikušas pielietotas kriminālas metodes, lai piespiestu baltos pārdot savus īpašumus ‘zem tirgus cenas’. Bieži vien šie cilvēki, nespēdami nopirkt adekvātu dzīvojamo platību pilsētā, pārceļas uz nomalēm, priekšpilsētām, vai arī citām valstīm, kur privātīpašuma cenas un dzīves dārdzība ir zemāka. Pagājušajā gadā Lielbritāniju esot pametuši apmēram 1.8 miljonu britu.

No ‘krāsainajiem’ rajoniem ir viens solis līdz tā sauktajām etniskajām mini valstīm, kuras, ignorējot valsts likumus, dzīvo saskaņā ar savām tradīcijām. Iebraucēji pamazām pārņem biznesa struktūras, iekļūst vietējās valdībās, kļūst noteicēji pilsētās un perspektīvā arī valstī!

Kādreiz tika uzskatīts, ka etniskā minoritāte integrēsies britu sabiedrībā. Nekas no tā nesanāca! Tad sāka runāt par multikulturālu sabiedrību (izklausās smukāk nekā segregācija3) . Pēc nesenajām spridzināšanām Londonā tika atmesta krietna daļa britiem raksturīgās divkosības, un sāka runāt par to, ka nepareiza imigrācijas politika novedusi valsti bezdibeņa malā – gandrīz vai civila kara priekšvakarā, un sprādzieni Londonas metro esot kas līdzīgs šī kara pirmajām zalvēm…

UK pašlaik esot tādā ‘ķezā’, ka pat opozīcijas partija neuzdrīkstoties par to stāstīt tautai, un ko vispār varot prasīt no valdības situācijā, kad neviens pat īsti nezinot, cik cilvēku ir valstī! Izklausās pēc anekdotes, vai ne?4

Bet.. kāpēc es jums to stāstu? Kāds tad mums latviešiem ar to visu sakars – tās ir britu problēmas, lai viņi par to arī uztraucas! Tā gluži nav. Mūsu iestāšanās EU nozīmē brīvu darbaspēka kustību, abos virzienos, tātad, šeit drīz var parādīties viesstrādnieki no Āzijas un Āfrikas un… Latvija agrāk vai vēlāk var kļūt ‘krāsaina’! Rīga rītdien var kļūt tāda, kā Londona ir šodien!5

Jāsaprot, ka ir būtiska atšķirība starp mums un, teiksim, aziātiem. Mēs esam individuālistu, bet viņi ir kolektīvistu kultūras pārstāvji.

Kāda tam nozīme šajā kontekstā? Ja kāds latvietis dodas uz Dublinu ‘audzēt šampinjonus’, un tur viņam viss ir ‘OK’, tad viņa (mazskaitlīgā) ģimene tam bieži vien pievienojas.

Ja Rīgā iemanīsies ‘aizķerties’ kāds aziāts, tad ar laiku uz šejieni pārcelsies viņa kopiena (paplašināta ģimene) – visi brālēni un māsīcas, onkuļi un tantes ar visām savām piecu bērnu ģimenēm! Domājat, ka viņi šeit centīsies apgūt latviešu valodu un integrēties? Briti sākumā arī tā domāja.

Iedomājieties, Maskavas ‘Forštatē’ – krievi, Torņakalnā – ķinieši, Sarkandaugavā – nēģeri, Teikā – indusi, bet latvieši? Nu.. gan jau – kaut kur!6

Mums vienmēr ir bijušas, un arī tagad ir, domu starpības ar mūsu austrumu kaimiņu – Krieviju. Kad mēs mēģinām ar viņiem noskaidrot strīdīgus jautājumus, vai nedarām to, ko viņi grib, mūs nereti saukā par fašistiem. Ir jābūt gataviem, ka nākotnē (jaunatnācēji) mūs sāks saukāt arī par rasistiem!

Starp citu, par krieviem.. Ja tā labi padomā, mēs nemaz tik atšķirīgi neesam, jo viņi, tāpat kā mēs, ir kristieši (tā tiek uzskatīts), bet kopēju valodu mums tā arī neizdodas atrast. Starp jaunatnācējiem un mums būs praktiski nepārvarama kultūras barjera – ar lielu varbūtību mēs nesapratīsim viņus un viņi nesapratīs mūs – iespējams pat necentīsies to darīt!7

Nobeigumā gribētu uzsvērt to, ka mana raksta uzdevums nebija analizēt šo problēmu, bet tikai pievērst plašākas latviešu sabiedrības uzmanību tās esamībai un…likt aizdomāties!

Briti, slēpdami rūgtumu aiz ironiska smaida, sauc savu galvaspilsētu par Londonistānu, jo viņiem pašiem tur vietas drīz vairs nebūs. Mēs kopējiem spēkiem varētu mēģināt viņu kļūdas neatkārtot tā, lai tiem letiņiem, kuri pašlaik zem galdiem četrrāpus staigā, Rīgu par Rīgaistānu saukt nenāktos, un viņiem šeit piederētu vairāk zemes nekā būs putekļu uz viņu kurpēm…8

1. Būdams avantūrists, izvēlējos to kā tēmu manam diplomdarbam. [↩]
2. Balto cilvēku mukšana. [↩]
3. 1) Nošķiršana, atdalīšana; 2) polit., parasti vsk. Nošķirta iedzīvotāju nometināšana pēc viņu rases, tautības, ticības vai kādām citām pazīmēm. [avots: Tezaurs.lv] [↩]
4. Piem., ir daudz minējumu, cik īsti cilvēku dzīvo Londonā, bet vienīgais, ko var zināt droši, ir tas, ka tās metro katru dienu lieto ap 5 miljoni cilvēku. [↩]
5. Lai jūs nemulsina tas, ka šie cilvēki nav ES pilsoni – ir ļoti viegli iegādāties dokumentus (tos tirgo pat internetā), kuri ir pietiekami, kvalitatīvi, lai varētu ceļot un iekārtoties darbā. Turklāt varas iestādēm ir nospļauties, kāds ir šo cilvēku statuss – ka tikai viņi maksātu nodokļus! [↩]
6. Īrijā? [↩]
7. Tiem, kuri apgalvo, ka Rīga vienmēr ir, bijusi multikulturāla, ieteiktu izmest līkumu pa Eiropas lielpilsētu nomalēm – jūs sāksit saprast, KO šis vārds nozīmē. [↩]
8. Interesentiem ieteiktu ‘’iemest aci’’ The British National Party mājas lapā. [↩]